Logo icon

Veltījums A.Kublinska daļradei

Kategorija Māksla, apkaime: Rīga, Latvia, autors: Naktīs, šaurās vecrīgas ielās atbalsta fonds


Komponista daiļradei veltītu piemiņas vietu netālu no Āgenskalna ielas mājas,kurā komponists dzīvoja un pavadīja savus pēdējos dzīves brīžus

40€  līdz šim no   13,990€
40€  /   13,990€
34 Dienas atlikušas

40€ (0%)

2 ieguldītāji

34 Dienas atlikušas

PAR KOMPONISTU DZEJNIEKA ARMANDA MELNALKŠŅA VĀRDIEM

Aleksandra Kublinska (1936-2018), talantīgā mūziķa, komponista, Triju Zvaigžņu Ordeņa kavaliera, mūžs bija visādu dēku pilns un cieši saistīts ar latviešu estrādes attīstību vēl tajos laikos, kad padomju cenzūra modri lūkoja, lai kapitālistu pasaules ietekme nenonāktu šaipus dzelzs aizkaram. Sirsnīga lirika, sentiments un viegli uztverams skanīgums, kas aizkustina un vēl ilgi paliek trīsēt cilvēku sirdīs, pat šajās, jau cita laikmeta, dienās turpina atbalsoties šaurās Vecrīgas ielās. Jo Aleksandra Kublinska viena no labākajām kompozīcijām «Noktirne» bija guvusi milzu popularitāti un aizskanēja tālu ne tikai latviešu, bet arī citās valodās un zemēs. Īstenībā tā ir himna mūsu Vecpilsētai.

Aptuveni divsimt dziesmas sacerētas sadarbībā ar daudziem latvju dzejniekiem, kuras izpildīja sava laika spožākās izcilības, piemēram, Larisa Mondrusa un Muslims Magomajevs. Apbrīnojamas bija Aleksandra Kublinska aktivitātes un spējas strādāt, sadarboties ar dažādiem ansambļiem, citiem mūziķiem, dziedātājiem. Kur tikai dzīvē nav pabijis un muzicējis jaunais talants pēc Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas un Latvijas valsts konservatorijas: gan Krievijā kā Smoļenskas filharmonijas pianists, gan Baltijas kara apgabala Dziesmu un deju ansamblī. Aleksandrs spēlēja klavieres VEF Kultūras pils vokālajā ansamblī, sniedza pats savus solo koncertus, nebija lepns un pavadīja koncertturnejās citus dziedātājus. 1970. gadā Kublinskis izveidoja un pats vadīja ansambli «Jūrmalas balsis».

Un šajā varen plašajā mūzikas laukā kā brīnums radās arī «Zemeņu lauks» – krāšņa kompozīcija, kas 1985. gada «Mikrofona aptaujā» kļuva vispopulārākā dziesma. Mākslinieks bez mūzām ir pliks un nabags, bet, ja mūzas pie viņa atnāk, tās nepaliek bez skaistām dāvanām. Un piedzima viņām veltīti liriski dziedājumi «Ilonija» un «Jola», kas cildināja mīļotās sievietes.

Dažādos laikos griezdamās nāca gaismā virkne skaņuplašu, kurās Aleksandra darbus ieskaņojuši Viktors Lapčenoks un Žoržs Siksna, Rita Trence un estrādes grupa «Eolika». Jau mūsu gadsimta sākumā, 2003. gadā, izdota Kublinska labāko dziesmu izlase, kuras iedziedājuši Marija Naumova, Linda Leen, Arnis Mednis un citi. Togad Aleksandram Kublinskim piešķirta arī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva par ieguldījumu latviešu mūzikas attīstībā. Par Triju Zvaigžņu Ordeņa kavalieri komponists kļuva nepilnu gadu pirms aiziešanas mūžībā.

Aleksandra Kublinska mūža otrā puse bija iestrēgusi Āgenskalna priedēs. Kā smejies, gribētos teikt, ka viņš tajās priedēs bija apmaldījies kā tiešā, tā arī pārnestā nozīmē. Jo raugi, komponistu māja uzcelta Āgenskalna ielā 29, bet tai tieši pretī bija izmitinājusies Rīgā toreiz populārā kafejnīca «Priedes». Sakiet, ko gribat, bet vai mākslinieks, ja nav pabijis bohēmas apskāvienos, var skaitīties mākslinieku cunftei piederīgs? Un dažkārt gadījās, ka vēlīnie apmeklētāji pēc šā priežu krodziņa slēgšanas turpināja dzīrošanu turpat pāri ielai – komponista dzīvoklī, kur Aleksandrs, traucēdams citiem naktsmieru, spēlēja un dziedāja viņiem savus jaunsacerētos gabalus.

Pašā centrā, pie Vērmanīša stāv elegantais dendijs – gleznotājs Kārlis Padegs, kas liek allaž atcerēties pirmskara Rīgas bohēmu, krāšņās un skandalozās gleznu izstādes, drudžaino mākslas rosību un sabiedrību šokējošas izdarības. Aleksandra Kublinska laiks ritēja gluži citos ietvaros, citā iekārtā, kurā pat visbrīvākā no mākslām – mūzika, tika stingri uzraudzīta, dozēta un turēta grožos. Tomēr Saša, kā viņu sauca draugi, bija iekšēji pamanījies dzīvot citā – gaišuma, smeldzes un mīlestības aizplīvurotā pasaulē. Nez kāpēc komunisma cēlāju laikmetā jēdziens «sentiments» bija noniecināts līdz grīdai. Bet kas tad īstenībā ir šis nopulgotais sentiments? Tā ir spēja just, bet būt jūtīgam nozīmē – dzīvam būt.

Aleksandrs Kublinskis, latviešu mūziķis, bija dzīvs. Un būtu cēli, ja mēs, kas esam dzīvi, godinātu viņu ar māksliniecisku piemiņas zīmi, kurai vispiemērotākā vieta, tā vien šķiet, ir tepat, Āgenskalna priedēs, kur dzīvoja komponists.

Image title

– – –

Fonds nokārtojis visu ar projektu saistīto dokumentāciju sākot ar Fonda paša dibināšanas statūtiem līdz VID piešķirtajam sabiedriskā labuma statusa piešķiršanai, Īpašuma departamenta Pārdaugavas Izpilddirekcijas ierādītā zemes gabala (valsts īpašums) plāns, kā arī pēdējais dokuments ir RD Pieminekļu Padomes apstiprināts makets un vizualizācija paredzētā vietā.

Visu dokumentu kopijas var skatīt Fonda mājas lapā - https://noktirne.weebly.com/

Visu šo dokumentu kopa dod mums drošu pamatu ziedojuma vākšanas kampaņas sākšanai. Projekta realizācija cieši saistīta ar finansēm, kā tikai būs saskaņā ar tāmi nepieciešamā summa, ķersimies pie darba un pāris mēnešu laikā domāju aicināsim Jūs uz vides oblekta atklāšanas svētkiem.

Naktīs, šaurās vecrīgas ielās atbalsta fonds

Par Naktīs, šaurās vecrīgas ielās atbalsta fonds

ALEKSANDRA KUBLINSKA daiļradei veltīta piemiņas vieta,vides objekts tēlnieks Ronalds Jaunzems arhitekts Edvīns Vecumnieks

Uzdod jautājumu