Logo icon

Astoņdesmitie. Jauna ēra.

Kategorija Kino un Video, apkaime: Riga, Latvia, autors: Tumsa Music


Dokumentālā filma “Astoņdesmitie. Jauna ēra” ir triloģijas “Savējie sapratīs” trešā daļa filmu ciklā par Latvijas rokmūzikas vesturi.

225€  līdz šim no   10,500€
225€  /   10,500€
0 Sekundes atlikušas

225€ (2%)

12 ieguldītāji

0 Sekundes atlikušas

Šis projekts nesasniedza nepieciešamo mērķi 10,500€ līdz Aprīlis 19, 2020 un tādēļ netika finansēts

Projekts “Savējie sapratīs” ir dokumentālo filmu triloģija par Latvija roka vēsturi. To veido trīs filmas “60tie. Sākums”, “70tie. Spožums un posts” un “80tie. Jauna ēra”. Filmu varoņi ir Latvijas rokmūziķi, kas spītējot cenzūrai un aizliegumiem, klausījās un spēlēja tādu mūziku, ko uzskatīja par vajadzīgu. Tas bija šo cilvēku protests un brīvības alku piepildījums, ko uztvēra arī klausītāji. Katra no filmām aptver vienu desmitgadi Latvijas roka attīstībā. Filmu pamatu veido intervijas ar mūziķiem, kas papildinātas ar tā laika arhīva materiāliem un fotogrāfijām, notikumu restaurācijām, dziesmu restaurācijām un koncertu fragmentiem.

Pirmā filma “ 60tie. Sākums” pabeigta un izrādīta 2016.gadā.

Otrā filma „70tie.Spožums un posts“ pabeigta 2017.gadā.

Šobrīd top triloģijas trešā filma “80tie. Jauna ēra”, kurai būs divas daļas.

Pagājušā gadsimta 80tie gadi mūzikā iezīmējās ar 70to gadu mūziķu paaudzes nobriešanu un jaunu rokmūziķu parādīšanos Latvijā, kas sāk radīt mūziku ar jaunu, daudz drosmīgāku skanējumu dažādos mūzikās stilos. Mūziķi ir atvērti visam jaunajam, kas parādījies pasaules mūzikā,cenšoties tam līdzināties. Latvijā parādās grupas, kas muzicē “Glenrock”, ”Pankrock”, ”Elektrorock” un “Hewi Metal” stilā. Šī mūzika bija daudz skaļāka, provokatīvāka un brīvāka. Iedvesmojušies no tā laika pasaules mūzikas grandiem – “Queen”, “The Rolling Stones”, “Aerosmith”, “Black Sabbath”,” Sex Pistols” un “Depeche Mode” kā arī Latvijā milzu atzinību guvušām pašmāju rokgrupām „Līvi”, „Sīpoli”, “Credo” un ”Menuets”. Mūziķi turpina kopt un attīstīt latviskā roka tradīcijas, spītējot tā laika pastāvošai iekārtai un komunistiskās nomenklatūras uzliktajiem rāmjiem. Parādās tādas grupas kā „Pērkons“, „Jumprava“, „Zodiaks“, „Dzeltenie pastnieki“, „Zig Zag“ un daudzas citas. Pateicoties šīm grupām un tās mūziķiem, kas latviešu dzejnieku sarakstītos vārdus ietērpa melodijās, kas guva plašu publikas rezonansi, latviešiem bija drosme „caur puķēm” un vēlāk jau tiešos tekstos izteikties par aktuālām tā laika tēmām: brīvība, neatkarība un okupācija. Partijas funkcionāriem ne visai tas patika, bet viņi to vairs apturēt nespēja. Bija sākusies dziesmotā revolūcija. Jau kopš sešdesmitajiem gadiem rokmūzikas žanrs piesaistīja plašas jauniešu masas. Grupu koncerti un deju vakari bija pārpildīti. Publika tajos jutās brīva un bieži atļāvās “padomju cilvēkam nepiedienīgu izturēšanos”. Rokmūziķiem tika piemēroti dažādi ierobežojumi un aizliegumi, repertuārs tika kontrolēts un dziesmas tika cenzētas. Tika pielietoti dažādi paņēmieni, lai ierobežotu jauniešu muzikālās izpausmes, kas neatbilda “komunistiskajiem ideāliem”. Tomēr tas neapturēja mūziķus, bet veicināja to radošo pieeju, lai apietu šo funkcionāru radītos šķēršļus un brīvi izpausties.

80to gadu latviešu pašmāju rokgrupu attīstību veicināja trīs galvenie faktori: arodbiedrības, lielie uzņēmumi un kolhozi, kopš 70to gadu beigu posma, aktīvi iesaistījās muzikālās pašdarbības veicināšanā, līdz ar to mūziķi varēja sākt attīstīt savu materiāltehnisko bāzi, tādejādi ceļot muzicēšanas kvalitāti iegūstot labākus, modernākus instrumentus un skaņas aparatūru.

Ikgadējās estrādes ansambļu skates kļuva par galveno muzikālo pašdarbības kolektīvu pasākumu, kurā dalību un uzvaru par savu augstāko mērķi izvirzīja katra sevi cienoša grupa. Lai izcīnītu uzvarētāja laurus, kas bez atzinības deva arī tiesības uzstāties visā plašajā PSRS teritorijā, bija nopietni jāstrādā, jāmēģina un ar muzicēšanas kvalitāti jāpārliecina skarbā žūrija. Tas radīja veselīgu konkurenci mūziķu vidū un veicināja to attīstību.

Latvijas radio 1968. gadā uzsāktā populāro dziesmu aptauja „Mikrofons”, lai arī kalpoja par skatuvi galvenokārt varas akceptētām estrādes grupām un kompozīcijām, kļuva par valsts mēroga sociālu fenomenu, kas veicināja latviskā gara un tautas vienotības uzturēšanu, reizē radot veselīgu augsni 80to gadu roka kompozīcijām, kas tādējādi ieguva legālu izplatīšanas veidu visplašākajās tautas masās. Šī dekāde iezīmējas ar karu Afganistānā un PSRS ekonomikas sabrukumu, kompartijas jaunā vadītāja Mihaila Gorbačova uzsāktajām reformām, kas veicināja vārda brīvību un “Tautas frontes” izveidi. Mūzikā, tā bija festivāla “Liepājas dzintars” atdzimšana un jaunu mūzikas festivālu “Bildes”, ”Mēs Liepājai” un “Saldus saule” izveide, pagrīdes rokkluba dibināšana Rīgā un rokoperas „Lāčplēsis“ pirmizrāde.

Šajā laikā sevi spoži pierādīja tādi mūziķi kā - Mārtiņš Brauns, Juris Pavītols, Ēriks Ķiģelis, Uldis Marhilēvičs, Jānis Lūsēns, Niks Matvejevs, brāļi Sējāni un brāļi Bartaševiči, Juris Kulakovs, grupas „Jumprava“, „Līvi“, „Pērkons“, „Zodiaks“ un citi. Filmā paredzēts iekļaut intervijas ar jau nosauktajiem mūziķiem, kā arī ar festivālu “Liepājas dzintars”,”Mēs Liepājai” un “Mikrofona aptaujas” veidotājiem un daudzām citām personībām, kas ar savu darbību veicināja mūsu rokmūzikas attīstību 80tajos gados. Līdzīgi kā iepriekšējās filmās tiks izmantots diktora teksts. Bez interviju sinhroniem vizuālo rindu veidos arhīvu materiāli, vēsturisko notikumu restaurācijas, koncertieraksti un dziesmu restaurāciju piefilmējumi.

Image title

Image title

Trešās filmas montāžas fragments

Mūsu Varoņi:

Image title

Image title

Image title

Image title

Image title

Image title

Image title

Image title

Daži strāsti no mūsu varoņiem:

Tumsa Music

Par Tumsa Music

Mēs producējam un filmējam dokumentālās filmas, mākslas filmas TV seriālus, mūzikas video,dažādas reklāmas un mūziku. .

Uzdod jautājumu